Par Masalas kā vīna stila dzimšanas gadu uzskatāms 1770., kad pilsētiņā ierodas angļu tirgonis John Woodhouse, kas nodarbojas ar jau slavas virsotnē esošajiem portvīniem, šerijiem un madeirām. 19773.gadā viņš, pievienojot katriem 400L vietējā vīna 8 L vīnogu spirtu, stiprina vietējo produkciju un nosauc par Medeiru. 1796. Gadā jau tiek izveidota noliktava Marslas pilsētā un šie stiprinātie vīni tiek eksportēti uz Angliju. Par vienu no lielākajiem balstiem šī vārda nešanā Pasaules apmēros, uzskatāma Nelsona flote, kurā uz visiem kuģiem bija atrodamas pudeles ar to. Turpmākajos gados, lielāko ieguldījumu šī vīna stila attīstībā un precīzāk vīnkopības attīstībā, veica kāds cits anglis Benjamiņš Ingmans, kas nodibina savu kompāniju 1812. Lielākā marsalas darītava Florio, ko nodibināja Vinčenzo Florio, bija pat okupējusi veselu kilometru pludmales savu ogu audzēšanai.Mūsdienās viena no ievērojamākajām šī stila darītājām ir tālajā 1880.gadā dibinātā Pellegrino saimniecība, kas piedāvā savus darinājumus arī Latvijā.
Marsalas darīšana un marketings līdz 20.gs. bijis pamatā šo lielo 3 darītāju rokās un kontrolē, jo mazās saimniecības nav spējušas ilgtermiņā turpināt šo biznesu. Dažadas kompānijas ir mēģinājušas nodibināt meitas uzņēmumus salā, bet mūsdienās tikai dažas no vecajām 19.gs. dibinātajām, funkcionē.
Marsala vienmēr ir bijis stiprināts vīns tikai darīšanas tehnoloģijas bijušas dažādas. Modernā marsala un tās darīšana ir pakļauta likumdošanai un apelācijas noteikumiem, kas tika izveidoti 1969.gadā, kas norāda uz izteikti vīnogu spirta pievienošanu stiprinot vīnu.
Mūsdienās modernā marsala tiek darīta 3 dažādās krāsās: Oro (zelta); Ambra (dzintara); Rubino (rubīnsarkans).
Katrs no tiem tiek darīts arī atšķirīgos salduma līmeņos:
Secco (sauss – max 40g/L);
Semisecco (pus sauss – 40-100g/L) un
Sweet (salds – virs 100g/L).
Atkarībā no izturēšanas laika mucās, vīni iegūs attiecīgos indeksus uz etiķetēm:
Fine – 1gads
Superiore – 2 gadi
Superiore Riserva – 4 gadi
Vergine – 5 gadi
Stravecchio – 10 gadi.
Marsala ir vieglākais no stiprināro vīnu stiliem, kas nereti ļauj to baudīt kā pus saldo deserta vīnu pie dažādiem desertiem.
Likumdošana, kas tika izveidota 1969.gadā, bija galvenais iemesls, dēļ kura patērētājiem tika radīts priekšstats, ka marsala, kuras „īpašie” stili, kas darīti un papildināti ar dažādiem koncentrātiem no riekstiem un ogām, labāk būtu glabājama virtuvē, ēdienu pagatavošanas vajadzībām. 1984.gadā veiktā likumu pārskatīšana liedza šo „papildināto” stilu dēvēšanu par maršalu. Neskatoties uz to, šodienas situācija tiek dēvēt par „nāves gultu” uz kuras atrodas stils. Pat tik inovatīvi darītāji kā Bartoli, nav spējīgi PAGAIDĀM atgriezt maršalu slavas zenītā.
