VAI ESAT SASNIEDZIS 18 GADU VECUMU?

Izvēlne

Čīle un vīns

Čīle ir gara un šaura valsts, kas stiepjas gar rietumu krastu Dienvidamerikā. Čīle tika atklāta pateicoties Spānijas ieceļotājiem 16. gadsimtā. Pirmais ieceļotājs bija Diego de Almagro, kurš piestāja pie Čīles krasta 1535.gadā. Šī bija pirmā ekspedīcija uz Čīli un ilga salīdzinoši īsu laiku, lidz 1540. gadam. Pēc šīs ekspedīcijas neveiksmes startē otrā grupa ar Pedro de Valdivia priekšgalā, kurš tad arī nodibina Čīles galvaspilsētu 1541.gadā. Šie ieceļotāji bija ieradušies Čīlē ar vienu mērķi atrast slaveno zelta pilsētu El Dorado. Protams, ka atrast šo pilsētu nebija tik vienkārši kā gribētos. Ar laiku uz Čīli sāk doties arī misionāri, kuru mērķis bija pievērst vietējos iedzīvotājus Katoļu baznīcai un kristietībai. Kā zināms ļoti svarīgs sakraments Katoļu baznīcai ir vīns. Misionāri arī ir pirmie, kas Čīlē ieved vīnogulājus. Šiem vīnogulajiem nav piedēvējams neviens vīnogu šķirnes nosaukums, kas ir pazīstams mūsdienās. Pazīstamākā tā laika sarkanā vīnogu šķirne, kura tika atvesta uz Čīli bija Pias, un baltās bija Muscatel un Torrontel.

Spāņi bija tie, kuri uzsāka vīndarīšanu Čīlē, bet tie bija arī tie, kas centās to vēlāk arī noslāpēt, uzliekot Čīles vīndariem aizliegumu importēt savu vīnu uz Eiropas valstīm, tādējādi Spāņi bija spējīgi saglabāt savas līdzšenējos vīna pārdošanas apjomus. Viss mainās 1818.gadā, kad Čīle beidzot nodibina savu neatkarīgu valsti un atbrīvojas no spāņu jūga. Tajā pašā laikā notiek liela emigrācija no Eiropas valstīm, uz Jauno pasauli, tas arī izskaidro lielo Franču ietekmi uz Čīles vīndarīšanas pasauli. Ap šo laiku arī paši čīlieši sāk apzināties savu potenciālu vīna kultūrā un saprot, ka tas varētu kļūt par vienu no Čīles pamata biznesiem. 1850. gadā čīlietis Silvestre Ochagavia Echazarreta dodas uz Bordeaux, lai iegādātos vīnogulāju stādus, kurus ietādīt Čīlē. Šai pat laikā vēl viens kuģis atiet no New York krastiem ar saviem vīnoguāju stādiem, kurus ir plāns nogādāt līdz Kew Gardens, kas atrodas Londonā. Nezināma misēkļa dēļ šos vīnogulājus nogādā uz Franciju, bet kopā ar šiem vīnogulājiem uz Franciju atbrauc vēl viens pasažieris. Ar šo laiku Eiropas vīna pasaule iepaszīst lielāko postu vīna pasaulē Phylloxera. Čīle ir vienīgā vieta pasaulē, kura nekad nav piedzīvojusi Phylloxera epidēmiju, jo tā atrodas ideāli nosargātā vietā, no vienas puses atrodas Klusais okeāns, bet no otras puses Andu kalni, kas padara Čīli par ļoti aizsargātu vidi no daudzām slimībām un kaitēkļiem. Pateicoties šīm likteņa sakritībām ļoti daudz vīndaru Eirpā paliek bez darba, jo Phylloxera epidēmija iznīcina gandrīz 80% no Eiropas vīnogulājiem, un vīndari ir spiesti doties darba meklējumos uz citiem kontinentiem. Viena no vīna valstīm, uz kuru dodas Eiropas vīndari ir Čīle, kur līdz pat mūsdienām ir iespējams novērot Bordeaux ietekmi uz Čīles vīndarīšanu.

ČĪLES VĪNU LIKUMS

Čīle būtu pieskaitāma pie vienām no tām vīna valstīm, kurām nav strikta likumdošana par vīna ražošanu, bet ir vairākas lietas kuras ir jāņem vērā Čīles vīndariem. Lai uz vīna pudeles vīndaris varētu norādīt nosaukumus Especial, Reserva vai Grand Reserva vīnam ir jānāk no vienas saimniecības selekcinonētām vīnogām, un vīns parasti pavada ilgāku laika periodu ozolkoka mucā. Lai norādītu uz etiķetes konkrētu vīnogu šķirni, vīna sastāvā šai šķirnei ir jābūt vismaz 85%. Ja uz etiķetes ir norādīts konkrēts vīna nams, tad vīnogām ir jānāk no šī nama īpašumā esošajiem vīnadārziem, vīnam ir jābūt ražotam un iepildītam pudelēs šajā namā.

ČĪLES REĢIONI

Uz doto brīdi visi Čīles vīna reģioni ir klasificēti piecās zonas, no kurām trīs ir vissvarīgākās. Tās ir Aconcagua, Central Valley un Southern Region.

Aconcagua Valley

Aconcagua Valley artodas uz ziemeļiem no Central Valley, un ir starp Andu kalniem un piekrasti. Šī reģiona centrā ir vislabākie apstākļi, lai nodarbotos ar vīnogu audzēšanu un kultivēšanu. Aconcagua ieleja ir karsta vieta, bet neskatoties uz to šeit ir iespējams artast izcilus Caberent Sauvignon, Merlot, Carmenere. Šobrīd šajā reģionā sāk parbaudīt, kādas iespējas ir Syrah.

Sub-reģionā Casablanca (kas ir krietni vēsāka vieta un atrodas tuvāk jūrai) ir iespejams atrast izcilus Chardonnay un Sauvignon blanc.

Central Valley/Valle Central

Šajā reģionā atrodas viena no Čīles atpazīstamākajām ielejām Maipo, kas ir uz dienvidiem no Santiago. Šajā vietā Spāņi uzsāka vīna ražošanu Čīlē. Šajā reģionā vēsturiski bija iespējams strādniekus nodrošināt ar dzeramo ūdeni, kā arī augsne ļāva kultivēt vīnogulājus. Netālu no Maipo ielejas atrodas vēl viens ļoti atpazīstams sub-reģions Čīlē Rapel Valley, kuras vīndari senāk tirgoja savas vīnogas Maipo vīndariem, bet mūsdienās lielāka daļa no vīnogu audzētājie ir uzsākuši savu vīna ražošanu. Tālāk uz dienvidiem ir atrodamas Maule un Curico ielejas, kurās ir krietni vēsāks klimats, tāpēc šajos sub-reģionos ir iespējams atrast labus paraugus no Cabernet Sauvignon, Chardonnay , Sauvignon Blanc, un Merlot.

Elqui Valley

Kas ir kopīgs Astrologiem, Džeimsam Bondam un vīndarim ? Elqui ieleja un Atacama tuksnesis! Šeit atrodas vistālākais ziemeļu punkts Čīlē, kur tiek audzētas vīnogas. Atacama tuksnesis un Elqui ielaja ir unikāla ar to, ka šeit praktiski nekad nav mākoņais laiks, turklāt šī vieta ir sausākā vieta uz planētas. Nevelti šiet ir atrodamas astoņas Observatorijas, no kurām vienu uzlaida gaisā Džeims Bonds. Pateicoties šīm skaidrajām debesīm, vīnogas spēj labāk nogatavoties. Naktis šajos sub-reģionos ir ļoti vēsas, pateicoties tam vīnogas ir spējīgas sagābāt labu skābuma līmeni. Karstas dienas, aukstas naktis – šīs kombinācijas rezultāts ir ļoti svaigs vīns. Senāk vīnogas, kuras nāca no šī reģiona izmantoja, lai ražotu čīliešu vīnogu spirtu Pisco. 1990. gadā situācija mainās, un vīndari pievēršas vīna ražošanai šajos sub-reģionos. Ar laiku tie gūst labus panākumus.

Limari Valley

Mazliet tālāk uz dienvidiem un tuvāk piekrastes līnijai atrodas Limari ieleja. Šīs ielejas lielākais pluss ir vēsā Camanchaca vēsā migla no rītiem, vēsais vējš no okeāna dienas vidū un sauss klimats ar ļoti mazu nokrišņu daudzumu gadā. Visu šo kopā saliekot rodas vēsa klimata ieleja. Pateicoties šiem klimatiskajiem apstākļiem vīnogām ir iespēja lēni un pareizi nogatavoties, it īpaši tas ir attiecināms uz sarkanajām vīnogu šķirnēm kā Cabernet Sauvignon, Carmenere, Syrah.

Leyda Valley

Leyda valley ir vēl viena ieleja, kura atrodas tuvu piekrastei. Tā atrodas San Antonia ielejas pašā galā, un tieši šeit pirmos vīnogulājus 1998. gadā iestāda vīndarītava ar nosaukumu Vina Leyda. Šī vīndarītava veica prātam neaptveramas insvestīcijas; šajā reģionā tikai izveidota 8km gara vīnogulāju apūdenošanas sistēma. Pateicoties vēsajām gaisa plūsmām un Humboldta straumei, un 250 mm nokrišņiem gadā, šis reģions tiek pielīdzināts Jaunzēlandes Marlborough. Galvenais uzsvars šajā reģionā tiek likts uz Pinot Noir, Sauvignon Blanc un Chardonnay.

Šajā reģionā pārsvarā strādā ar vietejo vīnogu šķirni Pais. Dīviani ir tas, ka vīni, kuri ir radīti šajā reģionā no internacionālajām vīnogu šķirnēm, tiek eksportēti uz Eiropu, bet vīni kuri ir radīti no Pais, tiek atstāti vietējam tirgum. Kaut gan jaunākais atklājums nāk no Sun reģiona Bio-Bio un tas ir Pinot Noir. Pateicoties vēsajam klimatam šeit ir iespējams iegūt ļoti interesantus Pinot Noir paraugus, kuriem noteikti nākotnē ir potenciāls.

Nav iespējams beigt apskatu par Čīli nepieminot Carmenere vīnogu šķirni. Kādreiz šī bija viena no oficiālajām Bordeaux vīnogu šķirnēm. Bet pēc Phylloxera epidēmijas šī bija vienīgā šķirne, kuru Franči izdomāja neatajunot. Likās, ka šī vīnogu šķirne ir izmirusi, līdz to neatklāja Čīlē, kur tā bija sajaukusies vairākos vīnadārzos kopā ar Merlot. Čīlieši ik pa brīdim manīja ka daži Merlot garšo labāk par citiem. Noslēpums bija tajā, ka vīnadārzā bija gan Merlot, gan Carmenere, ņemot vērā to, ka abas ogas ir salīdzinoši līdzīgas, vīndarītavā uz šķirošanas galda, ātrumā bija ļoti grūti pamanīt sarpību, līdz ar to vīns bija radīts no Merlot un Carmenere Blenda. Ne veleti vēlāk Čīlē Carmenere sāk dēvēt par Merlot Merlot.

Pierakstīties jaunumiem