Main Area

Čīle un vīns

Posted on May 6th, 2016

gansos

ČĪLE

Čīle ir gara un šaura valsts, kas stiepjas gar rietumu krastu Dienvidamerikā. Čīle tika atklāta pateicoties Spānijas ieceļotājiem 16. gadsimtā. Pirmais ieceļotājs bija Diego de Almagro, kurš piestāja pie Čīles krasta 1535.gadā. Šī bija pirmā ekspedīcija uz Čīli un ilga salīdzinoši īsu laiku, lidz 1540. gadam. Pēc šīs ekspedīcijas neveiksmes startē otrā grupa ar Pedro de Valdivia priekšgalā, kurš tad arī nodibina Čīles galvaspilsētu 1541.gadā. Šie ieceļotāji bija ieradušies Čīlē ar vienu mērķi atrast slaveno zelta pilsētu El Dorado. Protams, ka atrast šo pilsētu nebija tik vienkārši kā gribētos. Ar laiku uz Čīli sāk doties arī misionāri, kuru mērķis bija pievērst vietējos iedzīvotājus Katoļu baznīcai un kristietībai. Kā zināms ļoti svarīgs sakraments Katoļu baznīcai ir vīns. Misionāri arī ir pirmie, kas Čīlē ieved vīnogulājus. Šiem vīnogulajiem nav piedēvējams neviens vīnogu šķirnes nosaukums, kas ir pazīstams mūsdienās. Pazīstamākā tā laika sarkanā vīnogu šķirne, kura tika atvesta uz Čīli bija Pias, un baltās bija Muscatel un Torrontel.

Spāņi bija tie, kuri uzsāka vīndarīšanu Čīlē, bet tie bija arī tie, kas centās to vēlāk arī noslāpēt, uzliekot Čīles vīndariem aizliegumu importēt savu vīnu uz Eiropas valstīm, tādējādi Spāņi bija spējīgi saglabāt savas līdzšenējos vīna pārdošanas apjomus. Viss mainās 1818.gadā, kad Čīle beidzot nodibina savu neatkarīgu valsti un atbrīvojas no spāņu jūga. Tajā pašā laikā notiek liela emigrācija no Eiropas valstīm, uz Jauno pasauli, tas arī izskaidro lielo Franču ietekmi uz Čīles vīndarīšanas pasauli. Ap šo laiku arī paši čīlieši sāk apzināties savu potenciālu vīna kultūrā un saprot, ka tas varētu kļūt par vienu no Čīles pamata biznesiem. 1850. gadā čīlietis Silvestre Ochagavia Echazarreta dodas uz Bordeaux, lai iegādātos vīnogulāju stādus, kurus ietādīt Čīlē. Šai pat laikā vēl viens kuģis atiet no New York krastiem ar saviem vīnoguāju stādiem, kurus ir plāns nogādāt līdz Kew Gardens, kas atrodas Londonā. Nezināma misēkļa dēļ šos vīnogulājus nogādā uz Franciju, bet kopā ar šiem vīnogulājiem uz Franciju atbrauc vēl viens pasažieris. Ar šo laiku Eiropas vīna pasaule iepaszīst lielāko postu vīna pasaulē Phylloxera. Čīle ir vienīgā vieta pasaulē, kura nekad nav piedzīvojusi Phylloxera epidēmiju, jo tā atrodas ideāli nosargātā vietā, no vienas puses atrodas Klusais okeāns, bet no otras puses Andu kalni, kas padara Čīli par ļoti aizsargātu vidi no daudzām slimībām un kaitēkļiem. Pateicoties šīm likteņa sakritībām ļoti daudz vīndaru Eirpā paliek bez darba, jo Phylloxera epidēmija iznīcina gandrīz 80% no Eiropas vīnogulājiem, un vīndari ir spiesti doties darba meklējumos uz citiem kontinentiem. Viena no vīna valstīm, uz kuru dodas Eiropas vīndari ir Čīle, kur līdz pat mūsdienām ir iespējams novērot Bordeaux ietekmi uz Čīles vīndarīšanu.

ČĪLES VĪNU LIKUMS

Čīle būtu pieskaitāma pie vienām no tām vīna valstīm, kurām nav strikta likumdošana par vīna ražošanu, bet ir vairākas lietas kuras ir jāņem vērā Čīles vīndariem. Lai uz vīna pudeles vīndaris varētu norādīt nosaukumus Especial, Reserva vai Grand Reserva vīnam ir jānāk no vienas saimniecības selekcinonētām vīnogām, un vīns parasti pavada ilgāku laika periodu ozolkoka mucā. Lai norādītu uz etiķetes konkrētu vīnogu šķirni, vīna sastāvā šai šķirnei ir jābūt vismaz 85%. Ja uz etiķetes ir norādīts konkrēts vīna nams, tad vīnogām ir jānāk no šī nama īpašumā esošajiem vīnadārziem, vīnam ir jābūt ražotam un iepildītam pudelēs šajā namā.

ČĪLES REĢIONI

Uz doto brīdi visi Čīles vīna reģioni ir klasificēti piecās zonas, no kurām trīs ir vissvarīgākās. Tās ir Aconcagua, Central Valley un Southern Region.

Aconcagua Valley

Aconcagua Valley artodas uz ziemeļiem no Central Valley, un ir starp Andu kalniem un piekrasti. Šī reģiona centrā ir vislabākie apstākļi, lai nodarbotos ar vīnogu audzēšanu un kultivēšanu. Aconcagua ieleja ir karsta vieta, bet neskatoties uz to šeit ir iespējams artast izcilus Caberent Sauvignon, Merlot, Carmenere. Šobrīd šajā reģionā sāk parbaudīt, kādas iespējas ir Syrah.

Sub-reģionā Casablanca (kas ir krietni vēsāka vieta un atrodas tuvāk jūrai) ir iespejams atrast izcilus Chardonnay un Sauvignon blanc.

Central Valley/Valle Central

Šajā reģionā atrodas viena no Čīles atpazīstamākajām ielejām Maipo, kas ir uz dienvidiem no Santiago. Šajā vietā Spāņi uzsāka vīna ražošanu Čīlē. Šajā reģionā vēsturiski bija iespējams strādniekus nodrošināt ar dzeramo ūdeni, kā arī augsne ļāva kultivēt vīnogulājus. Netālu no Maipo ielejas atrodas vēl viens ļoti atpazīstams sub-reģions Čīlē Rapel Valley, kuras vīndari senāk tirgoja savas vīnogas Maipo vīndariem, bet mūsdienās lielāka daļa no vīnogu audzētājie ir uzsākuši savu vīna ražošanu. Tālāk uz dienvidiem ir atrodamas Maule un Curico ielejas, kurās ir krietni vēsāks klimats, tāpēc šajos sub-reģionos ir iespējams atrast labus paraugus no Cabernet Sauvignon, Chardonnay , Sauvignon Blanc, un Merlot.

Elqui Valley

Kas ir kopīgs Astrologiem, Džeimsam Bondam un vīndarim ? Elqui ieleja un Atacama tuksnesis! Šeit atrodas vistālākais ziemeļu punkts Čīlē, kur tiek audzētas vīnogas. Atacama tuksnesis un Elqui ielaja ir unikāla ar to, ka šeit praktiski nekad nav mākoņais laiks, turklāt šī vieta ir sausākā vieta uz planētas. Nevelti šiet ir atrodamas astoņas Observatorijas, no kurām vienu uzlaida gaisā Džeims Bonds. Pateicoties šīm skaidrajām debesīm, vīnogas spēj labāk nogatavoties. Naktis šajos sub-reģionos ir ļoti vēsas, pateicoties tam vīnogas ir spējīgas sagābāt labu skābuma līmeni. Karstas dienas, aukstas naktis – šīs kombinācijas rezultāts ir ļoti svaigs vīns. Senāk vīnogas, kuras nāca no šī reģiona izmantoja, lai ražotu čīliešu vīnogu spirtu Pisco. 1990. gadā situācija mainās, un vīndari pievēršas vīna ražošanai šajos sub-reģionos. Ar laiku tie gūst labus panākumus.

Limari Valley

Mazliet tālāk uz dienvidiem un tuvāk piekrastes līnijai atrodas Limari ieleja. Šīs ielejas lielākais pluss ir vēsā Camanchaca vēsā migla no rītiem, vēsais vējš no okeāna dienas vidū un sauss klimats ar ļoti mazu nokrišņu daudzumu gadā. Visu šo kopā saliekot rodas vēsa klimata ieleja. Pateicoties šiem klimatiskajiem apstākļiem vīnogām ir iespēja lēni un pareizi nogatavoties, it īpaši tas ir attiecināms uz sarkanajām vīnogu šķirnēm kā Cabernet Sauvignon, Carmenere, Syrah.

Leyda Valley

Leyda valley ir vēl viena ieleja, kura atrodas tuvu piekrastei. Tā atrodas San Antonia ielejas pašā galā, un tieši šeit pirmos vīnogulājus 1998. gadā iestāda vīndarītava ar nosaukumu Vina Leyda. Šī vīndarītava veica prātam neaptveramas insvestīcijas; šajā reģionā tikai izveidota 8km gara vīnogulāju apūdenošanas sistēma. Pateicoties vēsajām gaisa plūsmām un Humboldta straumei, un 250 mm nokrišņiem gadā, šis reģions tiek pielīdzināts Jaunzēlandes Marlborough. Galvenais uzsvars šajā reģionā tiek likts uz Pinot Noir, Sauvignon Blanc un Chardonnay.

Šajā reģionā pārsvarā strādā ar vietejo vīnogu šķirni Pais. Dīviani ir tas, ka vīni, kuri ir radīti šajā reģionā no internacionālajām vīnogu šķirnēm, tiek eksportēti uz Eiropu, bet vīni kuri ir radīti no Pais, tiek atstāti vietējam tirgum. Kaut gan jaunākais atklājums nāk no Sun reģiona Bio-Bio un tas ir Pinot Noir. Pateicoties vēsajam klimatam šeit ir iespējams iegūt ļoti interesantus Pinot Noir paraugus, kuriem noteikti nākotnē ir potenciāls.

Nav iespējams beigt apskatu par Čīli nepieminot Carmenere vīnogu šķirni. Kādreiz šī bija viena no oficiālajām Bordeaux vīnogu šķirnēm. Bet pēc Phylloxera epidēmijas šī bija vienīgā šķirne, kuru Franči izdomāja neatajunot. Likās, ka šī vīnogu šķirne ir izmirusi, līdz to neatklāja Čīlē, kur tā bija sajaukusies vairākos vīnadārzos kopā ar Merlot. Čīlieši ik pa brīdim manīja ka daži Merlot garšo labāk par citiem. Noslēpums bija tajā, ka vīnadārzā bija gan Merlot, gan Carmenere, ņemot vērā to, ka abas ogas ir salīdzinoši līdzīgas, vīndarītavā uz šķirošanas galda, ātrumā bija ļoti grūti pamanīt sarpību, līdz ar to vīns bija radīts no Merlot un Carmenere Blenda. Ne veleti vēlāk Čīlē Carmenere sāk dēvēt par Merlot Merlot.


Beaujolais

Posted on May 5th, 2016

Beaujolais

 

Beaujolais ir Francijas apelācijas dOrigine Contrôlée (AOC) vīns, kas parasti tiek gatavots no Gamay vīnogām, kam ir plāna miziņa un zems tanīnu līmenis. Tāpat kā lielākā daļa AOC vīni tie nav marķēti pēc vīnogu šķirnes. Reģiona baltvīni, kas veido tikai 1% no saražotās produkcijas tiek gatavoti galvenokārt no Chardonnay vīnogām, bet atļauta ir arī Aligoté. Beaujolais lielākoties ir ļoti vieglas uzbūves sarkanvīns, ar relatīvi augstu skābuma līmeni. Veiksmīgākajos vīna ražas gados, Beaujolais ražo vairāk vīna nekā Burgundijas vīna reģioni- Chablis, Côte dOr, Côte Chalonnaise un Mâconnais kopā.

Vīns savu nosaukumu ir ieguvis no vēsturiskās Beaujolais provinces un vīna ražošanas reģiona. Tas atrodas uz ziemeļiem no Lionas (Lyon), un atrodas daļēji uz ziemeļiem no Ronas departamenta (Rhône-Alpes) un dienvidu Saône-et-Loire departamentā (Burgundija). Kaut arī administratīvi to uzskatīja par daļu no Burgundijas, vīna reģiona klimats ir tuvāks Ronai, un tas ir pietiekami unikāls, lai tiktu uzskatīts par atsevišķu reģionu no Burgundijas un Ronas (Rhône). Reģions starptautiski ir pazīstams ar savām senajām vīna darīšanas tradīcijām, īpaši uzsverot ogļskābes macerācijas procesa izmantošanu.

Vēsture

Beaujolais reģionā vīna dārzus pirmo reizi sāka kultivēt romieši, kuri apstādīja teritorijas gar tās tirdzniecības ceļiem līdz pat Saône ielejai. Vislielākais romiešu vīna dārzs ir Brulliacus, kas atrodas Hillside Mont Brouilly. Romieši arī ir apstādījuši vīna dārzus Morgan apvidū. Viduslaikos vīnu lielākoties ražoja benediktiešu mūki. 10. gadsimtā reģions ieguva savu nosaukumu par godu Beaujeu pilsētai Ronā . Tur līdz 15.gs. valdīja Beaujeu Lords, tad tā tika atdota lielhercogistei- Burgundijai. Francijas dzelzceļa sistēmas paplašināšana 19.gs. atvēra ienesīgo Parīzes tirgu. Pirmo reizi Beaujolais vīnu angļu valodā pieminēja drīz pēc tam, kad Cyrus Redding aprakstīja Moulin-à-Vent un Saint-Amour vīnus, kuriem ir zema cena, un tos lielākoties patērē jaunieši.

1980.g. Beaujolais ieguva popularitāti pasaules vīna tirgū ar savu Beaujolais Nouveau vīnu. Taču Beaujolais vīniem kopumā tika radīta negatīva reputācija patērētāju vidū. Ražotāji tika atstāti ar vīnu pārpalikumiem,ko Francijas varas iestādes piespieda samazināt, izmantojot obligāto destilāciju.

Gamay Noir tagad ir zināms kā Pinot Noir un senās baltvīna šķirnes Gouais krustojums, pēdējā Centrāleiropas šķirne, kuru, iespējams,ziemeļaustrumu Francijā ieviesa romieši. Vīnoga radīja iespējas ciemata audzētājiem attīstīties pēc “melnās nāves”. Atšķirībā no Pinot Noir šķirnes, Gamay nogatavojās divas nedēļas agrāk, un bija grūti audzējama, tāpēc 1395. gada jūlijā Burgundijas hercogs Filips Bolds aizliedza Gamay audzēšanu, jo šo vīnogu plantācijas aizņēma zemi, ko varētu izmantot vairāk “elegantā” Pinot Noir audzēšanai.

Klimats un ģeogrāfija

Beaujolais ir liels vīna ražošanas reģions, lielāks nekā jebkurš atsevišķš rajons Burgundijā. Tur ir sastādīti vairāk nekā 20,000 ha vīnogulāju, kas stiepjās 55 km garumā un ir 14 km plati. Vēsturiskā provinces galvaspilsēta ir Beaujeu (Bôjor / Biôjœr in Arpitan). Daudzi no Beaujolais vīna dārziem ir atrodami Lionas reģiona austrumu daļā gar Saône ieleju. Massif Central atrodas uz rietumiem, un tur ir jūtama vēsāka klimata ietekme uz Beaujolais. Beaujolais klimats ir daļēji kontinentāls ar mērenā klimata ietekmi. Reģions kopumā ir siltāks nekā Burgundijā un vīnogas nogatavojās pilnībā. Vīnkopības risks ir pavasara salnas.

Beaujolais ziemeļu puse, kur atrodas lielākā Cru Beaujolais komūnas daļa, ietver granīta un kaļķakmens augsnes. Reģiona dienvidu pusē, kas pazīstama arī kā Bas Beaujolais, vairāk glaimo reljefs ar bagātāku smilšakmens un māla augsni. Gamay vīni ir atšķirīgi abos reģionos- ziemeļos tas ir strukturēts un sarežģīts,bet dienvidos tas ir vieglāks un augļaināks.

Apelācijas

Ir divpadsmit galvenās Beaujolais vīna cilmes, kas aptver vairāk nekā 96 ciemus Beaujolais reģionā. Aptuveni puse no visiem Beaujolais vīniem tiek pārdoti saskaņā ar pamatnoteikumiem- Beaujolais AOC nosaukumu. Vairākums šo vīnu ir ražoti dienvidu Bas Beaujolais reģionā, kas atrodas ap Belleville pilsētu. Minimālā alkohola koncentrācija šiem vīniem ir 10%. Ja vīnogas tiek ievāktas nedaudz vēlāk, vai vīns ir pakļauts chaptalization, lai iegūtu alkohola līdz 10,5%, vīna etiķetēs var norādīt kā Beaujolais Supérieur. Vienīgā atšķirība starp pamata Beaujolais un Beaujolais Supérieur ir nedaudz palielinātais alkohola daudzums.

Beaujolais AOC ir visvairāk apelāciju, kas aptver 60 ciematu, un attiecas uz visiem pamata Beaujolais vīniem. Tas nozīmē, ka minimālais spirta daudzums ir tikai 9%; Beaujolais Supérieur nozīmē, ka vīnam ir vairāk nekā 10% spirta. Liela daļa vīnu, ko ražo saskaņā ar šo apelāciju, pārdod kā Beaujolais Nouveau. Maksimālā raža šim AOC ir 55 hl / ha (3,1 t / akru). Katru gadu vidēji tiek saražoti apmēram 75 miljoni pudeļu.

Beaujolais-Villages AOC aptver 39 komūnas. Reģiona ziemeļu daļa veido ceturto daļu no ražošanas. Daži vīni tiek pārdoti kā Beaujolais-Villages Nouveau, bet tas nav bieži. Lielāko daļu vīnu apritē palaiž pēc gada martā (pēc ražas novākšanas). Šī reģiona reljefs ir paugurains, augsnē ir vairāk slāpekļa un granīta nekā tajā, kas ir atrodama Beaujolais AOC reģionos un vīns ir augstākas kvalitātes. Ja vīnogas nāk no viena vīna dārza vai komūnas, ražotāji var piestiprināt viņu konkrētā ciema Beaujolais-Villages apzīmējumu. Tā kā lielākā daļa no Beaujolais, kas klasificētas kā Cru Beaujolais, nāk no ciemiem ar maz starptautiski atzītu nosaukumu, lielākā daļa ražotāju izvēlas vai saglabāt Beaujolais-Villages apzīmējumu. Maksimālā atļautā raža šim AOC ir 50 hl / ha. Šie vīni ir paredzēti, lai tos izlietotu divu gadu laikā pēc to novākšanas. Beaujolais ražotāji, kas ražo sarkanvīnu zem Beaujolais-Villages appellation, bieži rada baltvīnu ar starptautiski atzītiem nosaukumiem: Macon-Villages vai Saint-Véran.

• Cru Beaujolais, augstākās kategorijas klasifikāciju, Beaujolais veido ražošana desmit ciematos, kas atrodas Beaujolais kalnu pakājē. Atšķirībā no Burgundijas un Elzasa, frāze „ Cru Beaujolais” attiecas uz visu vīna ražošanas apgabalu, nevis individuāliem vīna dārziem. Uz šo vīnu etiķetēm parasti neparādās vārds “Beaujolais”, tādējādi mēģinot nodalīt sevi no masveidā ražotajiem Nouveau. Faktiski, Cru ciemu vīna dārzos nav atļauts ražot Nouveau. Maksimāli pieļaujamais Cru Beaujolais saražotā vīna daudzums ir 48 hl / ha. Šiem vīniem var būt pilnīgāka garša, tumšāka krāsa, kā arī tos var uzglabāt ievērojami ilgāk. No ziemeļiem uz dienvidiem Beaujolais Cru ir-Saint-Amour, Juliénas, Chénas, Moulin-à-Vent, Fleurie, Chiroubles, Morgon, Régnié, Brouilly un Côte de Brouilly.

• Beaujolais Blanc & Beaujolais Rosé – nedaudz baltvīna, kas izgatavots no Chardonnay vai Aligote audzē reģionā un izmanto, lai ražotu Beaujolais Blanc vai Beaujolais-Villages Blanc. Vīna dārzos, kuros ražo šos vīnus, parasti augsnē ir atrodams kaļķakmens. Vairākās Beaujolais komūnās pastāv noteikumi, kas ierobežo audzētāju veltīt ne vairāk kā 10% no to vīna dārzu vietas baltvīna vīnogām.

• Brouilly – lielākais Beaujolais Cru, kas atrodas Mont Brouilly. Vīni ir pazīstama ar savu aromātu- mellenes, ķirši, avenes un jāņogas. Tas ir vienīgais Cru Beaujolais reģions, kas ļauj audzēt vīnogas, izņemot Gamay, tajos pašos apgabalos, kur audzē Chardonnay, Aligote un Melon de Bourgogne vīnogulājus. Brouilly cru ir arī slavenā Pisse Vieille vīna mājvieta.

• Régnié – nesen atzina par Cru, 1988.g.atdalot Beaujolais-Villages apgabalu no Cru Beaujolais. Šim Cru ir viena no vispilienveidīgākajām uzbūvēm. Tam piemīt jāņogu un aveņu garša.

• Chiroubles – Šie Cru ir vīna dārzi ir vieni no augstākajiem starp Cru Beaujolais. Chiroubles cru, ir jānorāda uz to trauslo smaržu, kas bieži vien ietver vijolīšu aromātu.

• Côte de Brouilly – Atrodas uz izmiruša Vulkāna augstākās nogāzes. No šī reģiona vīni ir dziļāk koncentrēti un ar mazāku earthiness nekā Brouilly vīni.

• Fleurie – Viens no visplašāk eksportētajiem Cru Beaujolais uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Šiem vīniem parasti ir samtaina tekstūra un augļu un ziedu buķete. Pirms lietošanas, vīnam ir jānostāvas vismaz četrus gadus, un to var uzglabāt pat līdz 16 gadiem.

• Saint-Amour – Saint-Amour vīniem piemīt pikanta garša un persiku aromāts. Arī šis vīns pirms lietošanas ir jānotur vismaz četrus gadus un novecošanās var ilgt līdz divpadsmit gadiem.

• Chénas – Tas ir mazākais Cru Beaujolais. Ir jānorāda uz tā savvaļas rožu aromātu. Šis vīns ir jānotur vismaz piecus gadus, lai tas būtu baudāms.

• Juliénas– Šis cru atrodas ciemā, kas nosaukts par godu Jūlijam Cēzaram. Vīni ir izgatavoti no šī apgabala vīnogām, un tam piemīt bagātīgs un pikants aromāts, kas atgādina peonijas. Atšķirībā no Régnié apgabala, Juliénas audzētāji uzskata, ka šis bija pirmais Beaujolais apgabals, ko apstādīja romieši.

• Morgon – Ražo vīnus, kas var uzņemties burgundiešu raksturam atbilstošo zīdaino tekstūru pēc piecu gadu novecošanās. Šiem vīniem parasti ir dziļākas krāsas un aprikožu, persiku aromāts.

• Moulin-à-Vent – vīni ir ļoti līdzīgi tuvējam Chénas Cru Beaujolais. Daži ražotāji novecina Moulin-à-Vent vīnu ozolkoka mucās, kas piešķir vīnam vairāk tanīna un struktūras nekā citi Beaujolais vīniem. Reģionā ir augsts mangāna līmenis augsnē, kas var būt toksisks. Toksicitātes Moulin-à-Vent līmenis nenogalina vīnogulāju, bet tas ir pietiekams, lai radītu hlorozes un mainītu vīnogulāju vielmaiņu un ievērojami samazinātu ražu. Novecošanai nepieciešami vismaz 6 gadi un tā var ilgt līdz pat 20 gadiem.