Main Area

Dzērienu glāzes

Posted on April 30th, 2016

Dateiformat: EPS Erzeugt von: Adobe Photoshop Version 5.5 Datum: 19.09.2001 14:11 Uhr Name: riedel set 444/0-03.eps

Ja jūs interesē dzērienu izbaudīt, jūs novērtēsiet atšķirību, malkojot vīnu no glāzes, kas tam piemērota. Glāzes forma pielāgota dzēriena garšas niansēm, un, pateicoties tai, attiecīgais vīns nokļūst uz mēles tieši tur, kur tā garšu var sajust visspēcīgāk.

Šampanieša glāze
Klasiskā Flute tipa glāze ir piemērota visiem dzirkstošajiem vīniem, jo tieši tajā redzams un jūtams vīna dzirkstošais raksturs. Sašaurinātā augšdaļa mazliet sabremzē aromāta ceļu augšup. Ļoti oriģināls veids, kā baudīt šampanieti, ir izmantot Pinot Noir glāzi, jo šampanietī arī ir ‘Pinot noir’ vīnoga. Glāze ļauj patiesāk izbaudīt garšu un atraisīt aromātu, upurējot vizuālo prieku par burbuļu vertikālo skrējienu augšup. Patiesībā tā labāk der smagajiem ozolainajiem šampanieša stiliem, vieglie, augļainie var pazust. Ieteikums katram pašam eksperimentēt ar daudzajiem Šampaņas namiem. Taču lauzt tradīciju tik viegli nav iespējams…

Pinot Noir glāze
Pinot Noir glāze ir radīta, lai pēc iespējas labāk varētu izbaudīt šo eleganto, cēlo un sarežģīto vīnogu. Forma pielāgota vidējas uzbūves vīniem ar samērā augstu skābuma līmeni un vidēji un maz tanīniem. Dzerot no šīs glāzes, vīns neviļus trāpa uz mēles gala, kas ir jutīgāks pret saldumu, kā arī zem mēles. Jāpiebilst, ka Sommelier Burgundy Grand Cru glāze šobrīd atrodas Ņujorkā Modernās mākslas muzejā kā šedevrs un Riedel glāžu ēras pionieris (1958).
Tādi vīni kā Barolo, Beaujolais Cru, Blauburgunder, Burgundy (sarkanie), Barbaresco. Šī ir glāze, kas radīta visjūtīgākajaiem vīniem, kas citās glāzēs var zaudēt savu raksturu vai pat kļūt izteikti negaršīgi

Loire
Glāze labi sader ar samērā viegliem vīna stiliem, kuros nedominē ozolkoks, līdz ar to nevajag daudz telpas, lai atvērtu un izceltu vīna stilus. Tādi vīni kā Chablis, Chardonnay, Burgundy (gaišais), Bordeaux (gaišais), Chenin Blanc, Cortese, Gewurtztraminer, Hermitage Blanc, Monbazillac, Muscadet, Orvieto, Pinot Gris, Grigio, Sancerre, Sauvignon-Semillon, Soave, Semillion.

Klasiskā Bordo vīna glāze
Glāze koncentrētiem, ar augstu tanīnu un zemu skābuma līmeni apveltītiem vīniem, tātad Bordo reģiona vīnogu kupāžām. Glāzes diametrs ir samērā liels, kas dzerot ļauj visām garšas kārpiņām satikties ar vīna plūsmu gandrīz vienlaikus, tādējādi radot balansu vīna garšas īpašībām. Tādi vīni kā Cabernet Sauvignon, Merlot, Cabernet Franc. Der arī Brunello di Montalcino.

Riesling/Chianti Classico un …
…tam radniecīgo vīnu stilu glāze Sausiem, aromātiskiem vīniem ar alkohola daudzumu zem 14 grādiem, vidējas uzbūves un ar augstu skābuma līmeni apdāvinātiem vīniem. Šī ir reta glāze, kas savās funkcijās apvieno gan baltvīnu, gan sarkanvīnu, galvenokārt itāļu sarkanos vīnus, jo pēc stila vairākumā gadījumu tie arī būs ar augstu skābumu, augļaini, bez jūtama ozolainuma, tāpēc arī nosaukums Riesling/Chianti Classico pasaka, kuriem stiliem tā der.
Tādi vīni kā Riesling, Gruner Veltliner, Alsece Grand Cru, Beaujolais Nouveau, Chianti, Cotes du Roussillon, Cotes du Ventoux, Lambrusco, Montepulciano, Bardolino, Primitivo, Traminer, Vouvray, Sangiovese, Zinfandel

Chardonnay / Montrachet
Glāze paredzēta sausiem baltvīniem ar augstu alkohola līmeni vai ozolkoka mucās izturētiem vīniem – pilnas uzbūves, koncentrētiem, sausiem baltvīniem ar zemu skābuma līmeni. Šī glāze, pateicoties telpai, palīdzēs atvērties un izteikties šiem vīna stiliem vislabāk. Tādi vīni kā Mersault, Corton-Chalemagne,
Montrachet – darinātiem no ‘Chardonnay’ vīnogas.

Konjaka tulpe
Gan konjakam, gan armanjakam, gan izturētām grapām un tekilai, tīram skotu viskijam – dzērieniem ar ļoti lielu alkohola daudzumu. Glāzes forma neļauj dominēt spirtam pretēji tā saucamajai un ierastajai balona glāzei, kurā spirta aromāts valda ļoti izteikti, jo laukums, pa kuru tam izgarot, ir daudz lielāks. Šajā glāzē daudz vairāk būs jūtamas dzērienu elegantās nianses. Nākamreiz pajautājiet viesmīlim!

Ūdens glāze
Ūdeni parasti pasniedz zemākā glāzē, lai to nesajauktu ar vīna glāzi. Arī ūdens mēdz garšot dažādi – tas gūts no dažādām vietām pasaulē; dažos restorānos ir pat speciālas ūdenskartes un ūdens tiek saskaņots ar ēdienu.

Sauternes
Ļoti spēcīgiem, izturētiem desertvīniem. Tie ir pilni smagu aromātu, tāpēc svarīgi, lai svaigās notis ātri neizgaistu. Sašaurinātā augšdaļa tos bremzē
un neļauj izgaist. Glāzes forma labi sabalansē aromātus.

 


Supertoskānieši

Posted on April 29th, 2016

sassicaia

BOLGHERI “DIMANTS”

Supertoskānieši – šis maģiskais vārds šodienas Itālijas vīnu cienītājam rada visai nozīmīgu un lielu pietāti. Kaut arī 20 gadus atpakaļ tas nebija iekarojis tik nozīmīgu vietu starp varenākajiem valsts vīniem, tā spēks pārliecināja ar katru dienu. Valsts vīnu likumdevēji nespēja samierināties ar faktu, ka šie vīni, kas radīti no franču šķirnēm reģionā, kas ir valsts lepnums, spēj būt pārāki par tradicionāliem stiliem no tradicionālajām šķirnēm. Bet tā nu reiz bija noticis un varenāko sarkano šķirņu klātbūtne (Cabernet un Merlot) kārtējo reizi bija nodemonstrējusi, ka augstāko līmeni bez tām ir grūti sasniegt.

Antīkais Bolgheri ciemats atrodas Toskānas reģiona rietumos, Vidusjūras piekrastē Castagneto di Carducci apkārtnē, kur senos laikos saimniekojuši Etruski, kas bijuši vieni no Itālijas vīna kultūras pamatlicējiem.

17.gs Gherardeska grāfs izveidoja un nodibināja jaunu ciematu piekrastē uz antīkas pilsētiņas drupām, kas tikusi iznīcināta 1393. Tas uzskatāms par ekonomiskās attīstības sākumu šajās teritorijās, kas apveltītas ar ļoti auglīgām augsnēm. Līdz 17.gs. beigām tur jau bija izveidoti 2 lieli vīna dārzi: San Guido un Belvedere. Tajos laikos vīnogu kultivēšana bija dislocēta līdzenuma vidus daļā, Emilia lielceļa apkārtnē, kas gāja gar San Guido. Un šis ceļš noteica tendences – apjoms pirmkārt. Lielais vīna apjoms bija nepieciešams ārzemju strādniekiem, kurus dēvēja par „Lombardiem”. Viņu ikdienas ēdiens bija tā sauktā zuppa lombarda, kas sastāvēja no ūdens, pupiņām, ķiplokiem, maizes, salvijas un vīna. Viņu algas bija tik pat zemas, cik prasības pret vīna kvalitāti.

18.gs. vidū viens no lielākajiem vīna ekspertiem bija grāfs Cammillo Pandolfo, kurš bija pirmais provinces modernās vīna darīšanas kultūras aizsācējs. Pateicoties viņa pūlēm tika investēti līdzekļi un izveidots liels vīna pagrabs un sastādīti vīna dārzi ap Castagneto.

Vēlāk jau – viņa dēls Guido Alberto turpināja tēva darbu, kas bija balstīts uz izcilām zināšanām vīnā. 1833. Viņš kļuva par galveno virssulaini un vīna ekspertu (someljeru) hercoga Leopolda II galmā, pateicoties kam, viņam bija iespēja iepazīt ne vien varenos Francijas vīnus, bet arī to darīšanas īpatnības un trikus. Viņs iecēla Džuzepi Macanti (Giuseppe Mazzanti) par vīna pārzini, kas deva lielu impulsi vīna saimniecībām ap Bolgheri, Castiglioncello un Castagneto. Macanti demonstrēja augstāko „pilotāžu” spējā izšķirt potenciālās jaunās teritorijas vīnkopības attīstībai. Turpretī Guido Alberto spēja izšķirt vismazākās atšķirības starp šo zemju vīniem. Rezultātā šo divu cilvēku spēju sintēzes rezultātā radās 2 ļoti slaveni vīna dārzi: „Capanne”, kur šodien atrodas Sassicaia un „Castelluccio fondi” – Antinori īpašums.

Pēc II Pasaules kara līdz pat 1980-ajiem gadiem nekādas lielās izmaiņas nebija notikušas Castagneto vīna darītavās, jo tur viss bija pakārtots valsts ekonomiskās augšupejas veidotajai inercei. Lielākā daļa vīnu bija tā saucamie galda vīni, kas reti kad tika apzīmēti ar noteiktā ražības gada skaitli. Patēriņa pieaugums bija primāri balstīts uz kvantitāti. Bija daži mazi ražotāji, kas nodarbojās ar citas filozofijas attīstību – kvalitāte. Bet to apjomi bija tik niecīgi un kopējā filozofija tik atšķirīga, ka rezultātā bija dažu mucu pārdošanas apjomi. Daži no tiem bija „varenie” senie vīna dārzi, no kuriem ievāktās ogas tika pārvērstas līdzīgos vīnos kā lielajās ražotnēs.

60-ajos šāda veida vīnkopība tika stimulēta finansiāli kā rezultātā Sangiovese un Trebbiano ar nepastāvīgu kvalitāti un ģenētisko nenoturību bija visur radot apjomu nevis kvalitāti.

Bet neskatoties uz šiem apstākļiem, bija 3 vīna darītavas, kuras sāka pudeļot savus vīnus.

Sassicaia palika ekskluzīvi ģimenes lokā baudīts dārgums līdz 70-to beigām. Par cik Marķīzs Mario bija precējies ar Nicolo Antinori sievas māsu, tieši viņš palīdzēja ar šim vīnam iegūt augstākā līmeņa raksturu, iepazīstinot ar savu vīndari Giacomo Tachis, kurš bija viens no izcilākajiem tā laika meistariem pasaulē. Tā 1972. Tirgū tika laists pirmais Sassicaia (1968). 1974.gadā Incisa lūdz nokomentēt savu vīnu vienam no autoritatīvākajiem Itāliojas vīna kritiķim, kurš no pirmā brīža bija sajūsmā no tā. Un tas savukārt bija iemesls plašai informācijas pludināšanai, kas noveda līdz „aklai” degustācijai, ko rīkoja slavenais angļu izdevums „Decanter”. Tajā tika degustēti izturēti cabernet no visas pasaules. Sassicaia pārspēja visus, ieskaitot izcilos, klasificētos Bordeaux paraugus. Tā radās viena no lielākajām mūsdienu pasaules vīna leģendām.

Diemžel šo teritoriju tradīcijas un attiecīgais vīna imidžs bija šķērslis, lai Bolgheri tiktu apstiprināta kā DOC teritorija ātrāk kā 1983. Pieņemtā likumu kopa bija ļoti tradicionāla un pavirša. Likumu kopa strikti norādīja uz sārtvīniem un gaišajiem vīniem izmantojamām šķirnēm. Tā nebija definēta sarkano vīnu darīšanai, kas rezultātā radīja situāciju, kurā darītie vīni no „varenajām” šķirnēm tika apzīmēti ar necilo terminu „galda vīns”. Un tas jau bija absolūti neizprotams apstāklis priekš ārzemju vīna mīļiem. Tie bija nesavienojami jēdzieni: augsta kvalitāte, augsta cena un necils gradējums. Lai šo jucekli mazinātu tika izveidots visiem labi zināmais termins „Supertoskānieši”, kas pilnība atbilda visiem apstākļiem. Termins attiecināms uz tādiem vīniem kā Vigorello, Tignanello un „draugi” jeb tiem, kas darīti no „varenajām” šķirnēm, dažreiz piejaucot Sangiovese un izturot barrique tipa mucās.

Laika posmā starp 1984. un 1994. Notikušas tikai divas pozitīvas korekcijas, kas definē sārtvīnu darīšanu zem DOC likumu kopas un „supertoskāniešu”  termins.

Galda vīnu attīstība aiz sevis vilka jaunas tendences un intereses, kas bija vērstas un franču šķirņu adaptēšanu jaunās teritorijās – pakalnu pakājē, tuvāk jūrai. Sassicaia veiksme bija pārliecinošs iemesls tā uzskatīt. No 1978-1984 neliela vīndaru grupa uzsāka šo jauno teritoriju iekarošanu, bet neviens no viņiem nebija vietējais. Tā bija kā dažādu pieredžu sintēze.
A/S “Interbaltija AG” vīna profesionāļu vidū īpaši atpazīstama tieši ar savu izcilo Itālijas vīnu piedāvājumu. Un šis ir viens no tā spilgtākajiem dimantiem.


Veneto – Vieta, kur top Amarone

Posted on April 28th, 2016

amarone

Dominējoši vīnu stili: Soave (Garganega) un Valpolicella (Corvina)

Nepārprotami augstāko kvalitāti un interesantākos raksturus demonstrē vīni no Merlot un Cabernet.

Veneto, kas ir vīna tirdzniecības centrs ar Ziemeļeiropu, demonstrē izteiktu kontrastu. Veronas apkaimē, Soave, Valpolicella, un Bardolino, izteikti tiek darīta masas produkcija, kas pie tam satur tik reti šim līmenim sastopamu līdzsvaru kvalitātē. Tur vīnogas tiek kultivētas kā augstvērtīgākajās nogāzēs tā arī Adige upes ielejā. Bet reģiona rietumu daļas labā slava iemantota, pateicoties smagsvaram Amarone un individuālajiem deserta vīniem.

Savukārt austrumu daļa atpazīstama pēc slavenā Prosecco nosaukuma, kas diemžēl lielākajā daļā gadījumu ir nekas vairāk kā IGT kategorijas dzērieni, jo tikai 2 teritorijās darītie dz.vīni no šīs šķirnes, atbilst DOC statusam (Valdobiadene un Conegliano).

Bardolino – vieglie sarkanie vīni, kas tiek darīti tāda paša nosaukuma apelācijā DOC, kas atrodas Gardas ezera austrumu piekrastē. Vīni tiek darīti no Corvina Veronese, Molinara un Rondinella šķirnēm. Izteiksmīgākie raksturi tiek veidoti no ogām, kas ievāktas tā sauktajās Classico teritorijās(Bardolino, Garda, Lazise, Affa, Costermano un Cavaion apkaimēs), kas atrodas augstāk pakalnos. Bardolino stils ir vieglāks nekā Valpolicella, jo par pamatu tiek izmantota Rondinella šķirne, kas ir neitrālāka apr Corvinu.  Sārtā jeb Rose versija nes nosaukumu Bardolino Chiaretto. Bardolino Superiore – jābūt papildus izturētam 1 gadu un saturēt par 1% alkohola vairāk. Bardolino Novello jeb jaunais Bardolino parādijās 1980-to beigās kā marketinga instruments, ar ko konkurēt tirgū.Pasqua un Allegrini piederošais Cortegiara ir 2 no mūsu pārstāvētajiem Bardolino, kas iemantojuši zināmu popularitāti vieglo un augļaino vīnu segmentā.

Vaplolicella – viens no atpazīstamākajiem nosaukumiem Itālijas vīnos. Tā ir vēl viena apelācija Veneto reģion;ā, kas piedzīvoja dramatisku paplašināšanu kopš 1968.gada, kad saņēma DOC statusu. Valpolicella ir viens no pieprasītākajiem mūsdienu vieglajiem, augļainajiem sarkanajiem vīniem.  Mūsdienās tas ir ne vien reģiona „darba zirgs”, bet arī bāze vēl trim vīna stiliem. Augstākā kvalitāte tiek sasniegta klasiskajās teritorijās un tiek apzīmēta ar vārdu Classico. Līdz 1990-ajim, kad tādi vadošie nami kā Allegrini un Quintarelli nodemonstrēja Amarone un Recioto vīnu patieso potenciālu, bija ne kas labāks kā IGT jeb reģionālās izcelsmes vīni. Pēc pēdējiem likumdošanas grozījumiem Valpolicella drīkst būt darīta no vismaz 70% Corvina ogām ,kurām piejauktas Rondinella un Molinara. Valpolicella Superiore arī ir viens no tiem raksturiem, kas degradēja parasto Valpolicelklu, jo bija izturēta ilgāk un saturēja augstāku alkohola līmeni. Absolūts bestsellers, ja tā drīks izteikties. Zenato Valpolicella ir nepārprotama restorānu “zvaigzne”, kas ir viens no pārdotākajiem vīniem, ko piedāvājam.

Amarone – slavenākais un viens no izcilākajiem „žāvēto vīnogu” vīniem. Stils radies, pateicoties Valpolicella attīstībai kā koncentrācijas virsotne, ko var sasniegt no Corvina ogām. Šie vīni tiek darīti tikai no izcilākajām ogām, kas tiek ievāktas un to ķekari tiek pilnībā žāvēti īpašās noliktavās vairākus mēnešus. Šī žāvēšanas procesa ieviešana 70-ajos veicināja botrytis attīstību, jo saimniecība atrodas ieleju zemākajās, mitrajās teritorijās. Mūsdienās no šī nevēlamā apstākļa vīndari ir atbrīvojušies, ieviešot ventilēšanas principu. Amarone pēc žāvēto vīnogu pārstrādes vīnā, tiek izturēts mucā lielākā daļā gadījumu vismaz 5 gadus, pēc kam tas ir 15% stiprs vīns ar ārkārtīgi piesātinātu raksturu. Kopējais šādu vīnu apjoms ir tikai 150 000haL.
Ar šo nosaukumu saistīti 2 vareni nami, kas uzticējuši savus “darbus” mums: Zenato un Allegrini. Zenato ir lielisks cenas un kvalitātes savienojums. Toties Allegrini ir Veneto reģiona pērle. Tas ir viens no slavenākajiem ražotājiem Veneto, kura izcilība aprakstīta neskaitāmos rakstos un aprakstos, kas saistīti ir šo reģionu. Īstenam Amarone cienītājam šis vārds ir jāzin!

Ripasso – Valpolicella Superiore vīns, kam paaugstināts alkohola līmenis, kas tehniski tiek sasniegts, piejaucot neizspiestas miziņas vai žāvētās vīnogas, kas palikušas pēc Amarone darīšanas.

Recioto – tā pat kā Ripasso un Amarone, šie vīni tiek darīti Veneto reģionā Valpolicella teritorijās. Atšķirība ir vienīgi tehniskajā risinājumā un galējā stilā, kas ir salds sarkanvīns. Šo stilu veido, Valpolicella vīnam darīšanas laikā pievieno veselas žāvētas ogas, no kurām paralēli tiek darīts arī Amarone. Atšķirībā no radniecīgajiem stiliem, šis ir apveltīts ar izteiktu botrytis un oksidatīvo raksturu. Ir vairāki jaunās paaudzes vīndari, kas mēģina atbrīvot savus vīnus no tiem. Sastopams, bet ļoti reti ir arī stils, kas tiek saukts par gaišos šķirņu Recioto. To dara no Garganega šķirnes Soave apelācijā.


Austrālija izvēlās Penfolds

Posted on April 27th, 2016

penfolds

Par austrāļu shiraz mēdz teikt: „ ja chardonnay bija kuģis, kas aizsāka Austrālijas armādes veidošanu, lai uzsāktu savu ceļu pretī pasaules tirgiem 90-tajos, radot šo „plaisu” starp Vecās un Jaunās Pasaules syrah,  tad shiraz ir bijis un paliek galvenais komandieris, kas turpina to virzīt”.

SOUTH AUSTRALIA

Ir bijis un paliek dominējošais reģions, kas pat pie apjoma krituma no 75% 40.-50-tajos uz 50% šodien. Tas ietver sevī izcilāko no sarkano vīnu teritorijām – Barossa, kas ir visslavenākais apgabals valstī, kur bijusi nozīmīga vācu jeb ģermāņu ietekme jūtama kopš 19.gs. Pirmsākumos protams dominējošā šķirne bijusi Riesling, ko 80-tajos, „eksplodējot” Chardonnay, ticis nomākts. Klimatiskie apstākļi ir skaidrojums, kāpēc Barossa ir lielisko shiraz zeme. Reģiona zemākās teritorijas ir ļoti siltas un pateicīgas augstas koncentrācijas sasniegšanai. Lielākās reģiona kompānijas ir dislocētas tieši šajā apgabalā un tas bijis viens no apstākļiem kāpēc sarucis reģiona vīnogulājs – tās pārstrādājušas galvenokārt citos apgabalos audzētās ogas.  Barosas varenības  simbols un apliecinājums ir slavenais Penfolds ‘šedevrs” Grange, kas ticis agrāk kultivēts bez apūdeņošanas no senajiem 19.gs. vīnogulājiem.

Shiraz ir Austrālijas zvaigzne, kas aizņem lielākās platības. Tas tiek audzēts praktiski visās zonās, jo tā ir Austrālijas vizītkarte. Pateicoties tai šī zeme ir kļuvusi pazīstama. Vīndari no šīs šķirnes dara vīnus līdzīgi kā Vācijā no riesling – prezentējot noteikto terroir. Tā ir identiska šķirnei, ko Francijā sauc par Syrah, bet masīvāka un spilgtāka raksturā.

2004.gadā šīs šķirnes apjomi, kas tika novākti bija tuvu 500 000t, kas ievieto to absolūtajās līderpozīcijās. Tas sastādija 41% no kopējās sarkano un 24% no summāri kopējā pārstrādāto vīnogu apjoma. Nozīmīgu ietekmi uz Shiraz atstāja Cabernet „eksplozija”, bet tās varenību noturēja tādas tradicionālās teritorijas bez mākslīgās apūdeņošanas kā Barossa un hunter-a, kru tradicionālie vīnu stili vienmēr ir bijuši un ir pieprasīti visā pasaulē. Ārkārtīgi daudz shiraz-am Austrālijā ir atkarīgs no terroir, kurā tas tiek kultivēts un tikai daži ražotāji dažās teritorijās spēj nodemonstrēt izcilus rezultātus gan kā shiraz tā klasiskajās syrah izpausmēs.

Mūsdienās Penfolds kompānijas ir viena no vadošajām kompānijām Austrālijā, kas pazīstama ar saviem sarkanajiem Shiraz un Cabernet Sauvignon, kam piebiedrojies nepārspētais Yatarrna, kas ir 100% Chardonnay, ko nereti slavenākie vīna kritiķi pielīdzina varenākajiem Burgundijas paraugiem. Penfold kompānija ar Maksi Šūbertu (Max Shubert) priekšgalā bija vieni no pirmajiem, kas spēja radīt augstākās izcilības paraugus no tādām šķirnēm kā Cabernet Sauvignon un Shiraz Austrālijā.

Austrālijas klasiskākais vīna stils sarkanā krāsā šodien ir Shiraz Cabernet Sauvignon, kas Latvijas tirgū ir visai plaši pārstāvēts. Penfolds kompānija arī savus darinājumus piedāvā šeit ar tādiem nosaukumiem kā Koonunga Hill Shiraz Cabernet, kas ir viens no populārākajiem Austrālijas sarkanajiem vīniem restorānos un Rawson’s Retreat Shiraz Cabernet, ko var iegādāties labākajos lielveikalos.


Ar ko lepojas Spānija

Posted on April 26th, 2016

tinto pesquer

Kad Romas Impērija krita un Vestgoti pārņēma valdīšanu, arābi pacieta vīnu audzēšanu un darīšanu viņu ticīgajās teritorijās, bet nepropagandēja. Viņi destilēja vīnus medicīniskām vajadzībām. Nākošais nozīmīgais posms Spānijas vīna tradīciju attīstībā ir 16.gs tās dienvidu daļā Jerez un Malaga apgabalos, kas ieņēma nozīmīgu lomu Pasaules tirgos. Tajos laikos tie bija britu galma iemīļotie dzērieni, kas līdz 18.gs kļuva tik pat pieprasīti pasaulē. 19.gs bija pēdējais no laika posmiem, kas bijis ļoti nozīmīgs vēsturē. Tad tika dibināti pirmie kooperatīvi un cilvēki sāka investēt vīna darīšanā, izveidojot vīna darītavas. Viens no pirmajiem modernajiem vīna darītājiem bija Luciano de Murietta. 1930.gadā tika izveidota pirmā D.O. likumu kopa un tai pakļauta apelācija, kas šodien pazīstama kā Cava dzimtene. 20.gs vidus bija laiks, kad vīnkopība tika vairākas reizes grauta, pateicoties Pasaules un pilsoņu kariem, kā arī lielu ietekmi atstājis diktators Franco. Neskatoties uz milzīgajām platībām, Spānija nav zemas kvalitātes vīna materiāla darīšanas zeme, jo gadā tiek saražoti aptuveni 35mlj.hl vīna, kas vidēji ir mazāk no viena hektāra nekā pārējās Eiropas valstīs, kur tiek darīti vīni.

Ribera del Duero – 19 000ha liels vīna darīšanas reģions, kas slavens ar “vīna muskuļiem”, kas tiek iegūti neauglīgā līdzenumā starp Valladolid un Aranda pilsētām, kas slavenas kā krāsnī ceptās jēra gaļas mekas. Neskatoties uz ekstremāli karsto un sauso klimatu, Ribera ir vieta, kas rada vienus no neaizmirstamākajiem vīniem Spānijā. Ne velti divi, kurus nosauc par labākajiem Pesquera un Vega Sicilia, tiek darīti tur. Reģions dislocēts Duero (kā to sauc Spānijā) upes krastos, kas ir dzīvības nesēja zemkopjiem un vīndariem. Duero ir upe, kas padarījusi slavenus ne vienus no Spānijas, bet arī stiprinātos no Portugāles. Bet atšķirībā no portvīneim, kuru vēsture ir mērāma ar trijiem gadu simtiem, Riberas vīnu stāst aizsācies aptuveni 100 gadus atpakaļ, kad to aizsāka Vega Sicilia. Līd z80-tajiem gadiem tā bija vienīgā darītava, kas rūpējās par augstāko kvalitāti reģionā līdz tai atradās sabiedrotais Alejandro Fernandez personā, ka sir Pesquera darītavas “tēvs”, kuru dēvē par Tempranillo karali. Vīnogulāji atrodās vidēji 650 m virs jūras līmeņa, kur mikroklimats nodrošina temparatūras kritienu vakaros, kas ļauj vīnogām gatavoties daudz lēnāk un oktobrī, kad ir ražas novākšanas svētki, sasniegt augstāko krāsu un aromātu koncentrāciju. Vēsākajos gados ražas novākšana var sākties tikai novembra sākumā. Turklāt Ribera robežrajonos, kas atrodas tuvā Portugālei, vīnogulāji atrodas zemākās teritorijās līdz ar ko tur ir siltāks un vīni sasniedz augstāku koncentrāciju dēļ alkohola līmeņa. Tradicionālākā šķirne ir Tempranillo, ka sir tik pierasta, ka to bieši dēvē par Tinto Fino vai Tinto del Pais. Lielākā daļa Riberas vīnu tika vienmēr patērētas tur pat uz vietas, bet tiklīdz Pesquera nokļuva kulta status Madridē un ASV, reģions “uzplauka” un kopš 1982.gada, kad DO tika dibināts, uz 90-to sākumu darītavu skaitlis pieauga no 24 līdz 100.

Par šī reģiona un visas Spānijas lepnumu tiek uzskatīti 2 atšķirīgu vīna darītavu “šedevri”, kuru pārstāvēšana Latvijā ir uzticēta “interbaltija AG”.
Pirmais ir tradicionāls Tinta del Pais kā to tur dēvē, kas tiek rūpīgi kopts un uzraudzīts Fernandez ģimenes īpašumos. Saimniecību vada fantastisks cilvēks – Alejandro Fernandez, kam palīdz visa 4 meitas, kuras katra pārrauga 1 no 4 tēva vīna darītavām. Fernandez kunga sapnis, kas ir piepildījies kopš 60-tajiem, ir varens vīns no Pesquera del Duero apkaimes, kam dots Pesquera vārds, ko šodien nevar nepieminēt, runājot par Spānijas vīna darīšanas spožākajām zvaigznēm. Šie vīni tiek darīti no vīnogām, kas augušas tikai ģimenes vīna dārzos.

Otrs – spilgtākais spāņu lepnums, kas staro starp Pasaules varenākajiem. Konceptuāli atšķirīgs vīns, kas tiek darīts izteikti tikai un vienīgi izcilās ražības gados. Vīnogas ir no vecākajiem vīnogulājiem, kas atrodami Ribera del Duero. To vecums sniedzas līdz 108 gadiem!
Šajā vīna darītavā viss, pilnīgi viss ir mērķēts tikai uz vienu mērķi – perfekcija visā: ogās, mucās, korķos u.t.t.
Un rezultāts ir atbilstošs. Vega Sicilia ir izcilības iemiesojums, par kura kvalitāti nekad ne vienam nav bijušas ne mazākās šaubas, jo pirmās augstākās raudzes atzinības jau saņemtas 20.gs. sākumā.


Itālijas stiprinātais vīns Marsala

Posted on April 25th, 2016

marsala3

Par Masalas kā vīna stila dzimšanas gadu uzskatāms 1770., kad pilsētiņā ierodas angļu tirgonis John Woodhouse, kas nodarbojas ar jau slavas virsotnē esošajiem portvīniem, šerijiem un madeirām.  19773.gadā viņš, pievienojot katriem 400L vietējā vīna 8 L vīnogu spirtu, stiprina vietējo produkciju un nosauc par Medeiru. 1796. Gadā jau tiek izveidota noliktava Marslas pilsētā un šie stiprinātie vīni tiek eksportēti uz Angliju. Par vienu no lielākajiem balstiem šī vārda nešanā Pasaules apmēros, uzskatāma Nelsona flote, kurā uz visiem kuģiem bija atrodamas pudeles ar to. Turpmākajos gados, lielāko ieguldījumu šī vīna stila attīstībā un precīzāk vīnkopības attīstībā, veica kāds cits anglis Benjamiņš Ingmans, kas nodibina savu kompāniju 1812. Lielākā marsalas darītava Florio, ko nodibināja Vinčenzo Florio, bija pat okupējusi veselu kilometru pludmales savu ogu audzēšanai.Mūsdienās viena no ievērojamākajām šī stila darītājām ir tālajā 1880.gadā dibinātā Pellegrino saimniecība, kas piedāvā savus darinājumus arī Latvijā.

Marsalas darīšana un marketings līdz 20.gs. bijis pamatā šo lielo 3 darītāju rokās un kontrolē, jo mazās saimniecības nav spējušas ilgtermiņā turpināt šo biznesu. Dažadas kompānijas ir mēģinājušas nodibināt meitas uzņēmumus salā, bet mūsdienās tikai dažas no vecajām 19.gs. dibinātajām, funkcionē.

Marsala vienmēr ir bijis stiprināts vīns tikai darīšanas tehnoloģijas bijušas dažādas. Modernā marsala un tās darīšana ir pakļauta likumdošanai un apelācijas noteikumiem, kas tika izveidoti 1969.gadā, kas norāda uz izteikti vīnogu spirta pievienošanu stiprinot vīnu.

Mūsdienās modernā marsala tiek darīta 3 dažādās krāsās: Oro (zelta); Ambra (dzintara); Rubino (rubīnsarkans).
Katrs no tiem tiek darīts arī atšķirīgos salduma līmeņos:

Secco (sauss – max 40g/L);
Semisecco (pus sauss – 40-100g/L) un
Sweet (salds – virs 100g/L).

Atkarībā no izturēšanas laika mucās, vīni iegūs attiecīgos indeksus uz etiķetēm:

Fine –                          1gads
Superiore –                2 gadi
Superiore Riserva – 4 gadi
Vergine –                    5 gadi
Stravecchio –            10 gadi.

 

Marsala ir vieglākais no stiprināro vīnu stiliem, kas nereti ļauj to baudīt kā pus saldo deserta vīnu pie dažādiem desertiem.
Likumdošana, kas tika izveidota 1969.gadā, bija galvenais iemesls, dēļ kura patērētājiem tika radīts priekšstats, ka marsala, kuras „īpašie” stili, kas darīti un papildināti ar dažādiem koncentrātiem no riekstiem un ogām, labāk būtu glabājama virtuvē, ēdienu pagatavošanas vajadzībām. 1984.gadā veiktā likumu pārskatīšana liedza šo „papildināto” stilu dēvēšanu par maršalu. Neskatoties uz to, šodienas situācija tiek dēvēt par „nāves gultu” uz kuras atrodas stils. Pat tik inovatīvi darītāji kā Bartoli, nav spējīgi PAGAIDĀM atgriezt maršalu slavas zenītā.